Konference “Mana instrumentu kaste” (2025) – iedvesmojoša un vērtīga satikšanās Tukuma pedagogiem
11. martā Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā pulcējās pirmsskolu un vispārizglītojošo skolu pedagogi no visas Tukuma novada, lai dalītos, mācītos un smeltos iedvesmu konferencē “Mana instrumentu kaste” (2025). Šī konference nebija tikai par zināšanu nodošanu, bet arī par līdzsvara atrašanu – starp došanu un saglabāšanu, starp dalīšanos un nepārdalīšanos.
Konferences atklāšanā dalībnieki tika aicināti aizdomāties par līdzdalības un dalīšanās nozīmi profesionālajā un personīgajā izaugsmē. “Piedalīšanās pati par sevi vēl neko nerada. Ja mēs tikai piedalāmies, mēs riskējam kļūt par izdegušām spuldzēm. Dalīšanās, toties, ir kas vairāk – tā ir iespēja bagātināt citus, saglabājot pašiem sevi”, izskanēja ievadvārdos.
Pasakas kā instruments – terapijai un pedagoģijai
Dienas pirmā lekcija bija veltīta Pasaku terapijai, kuru vadīja Kristīne Deņisova. Pasakas – ne tikai stāsti, bet dziļas dzīves gudrības nesējas, kuras var izmantot ne vien bērnu izglītošanā, bet arī viņu emocionālās pašregulācijas veicināšanā. Dalībnieki iepazina pasaku filozofiju, metodes to pielietošanai un guva praktiskus vingrinājumus, kā ar pasakām palīdzēt bērniem izprast un risināt savas emocijas.
Daudzi pedagogi atzina, ka šī pieeja viņiem bija jaunatklājums un ka iegūtās idejas noteikti tiks izmantotas darbā. “Pasakas var būt ne tikai izklaide, bet arī instruments, ar kuru palīdzību bērns var atpazīt savas emocijas, izteikt piedzīvoto un mācīties to risināt”, atzina kāda dalībniece.
Izdegšana – atpazīt, novērst, rīkoties
Otrajā dienas daļā rezidente psihoterapijā Līva Mača rosināja pedagogus apzināties izdegšanas riskus, atpazīt tās agrīnās pazīmes un apgūt stratēģijas, kā no tās izvairīties. “Ja mēs dalāmies bez mēra, ja izdalām visu un neatstājam sev neko, mēs riskējam pārdalīties – izšķīst, sadalīties, pazaudēt sevi”. Viņas praktiskie ieteikumi un atziņas par rūpēm par sevi kā pedagogiem bija vērtīgs atgādinājums, ka mēs varam palīdzēt citiem tikai tad, ja paši jūtamies labi.
Dalībnieki īpaši novērtēja lekcijas praktiskumu un iespēju saņemt konkrētus rīkus pašsajūtas uzlabošanai. “Ir jāiemācās pateikt “nē” un jānosaka robežas – gan attiecībās ar skolēniem, gan kolēģiem un pašiem pret sevi”, bija viena no biežāk pieminētajām atziņām atgriezeniskajā saitē.
Instrumentu kaste, kas paliek atvērta
Lai arī šogad konferencē nebija ierastās darbnīcas, pedagogi tika aicināti izmantot neformālās tikšanās iespējas, lai dalītos ar idejām, metodēm un pieredzi. Tā bija iespēja veidot jaunus kontaktus ar citu skolu un pirmsskolu kolēģiem, radīt sadarbību un rast iedvesmu jaunām iniciatīvām.
Noslēgumā dalībnieki aizpildīja atgriezeniskās saites anketas, kurās dominēja pateicības vārdi un vēlme turpināt šādas tikšanās. "Pasaku terapija deva jaunas idejas, izdegšanas lekcija – atgādinājumu par sevi. Mēs visi esam vienā laivā, un šī konference to atkal atgādināja", rakstīja kāds no pedagogiem.
Konference “Mana instrumentu kaste” noslēdzās ar domu, kas paliks līdzi vēl ilgi: “Dalīsimies, bet nepārdalīsimies”. Un mēs ticam – dalībnieki aizbrauca mājās ar atvērtām sirdīm, bagātīgākiem instrumentiem un apņemšanos saglabāt līdzsvaru starp dāsnumu un rūpēm par sevi.
Paldies visiem, kas piedalījās, dalījās un iedvesmoja!